Latvijā katalogu netrūkst. Ir uzņēmumu katalogi, kur atrast santehniķa tālruni, juridisko adresi un darba laiku. Ir pakalpojumu tirgus laukumi, kur meistari sacenšas par pasūtījumu. Ir cenu salīdzinātāji, kas zina, kur televizors ir lētāks.
Tie visi ir noderīgi. Ja tev rīt jāsalabo jumts, ej uz turieni.
Bet visiem tiem ir viena kopīga lieta: vienība ir uzņēmums vai piedāvājums. Tie atbild uz jautājumu “kas man to var pārdot?”.
Mēs vācam saitus
“ir kur iet” vienība ir mājaslapa. Tas izklausās pēc mazas atšķirības, bet tā maina visu.
Dzejniekam, kurš savus dzejoļus liek savā saitā, nav reģistrācijas numura. Forums par vecām mopēdām nav pakalpojums. Novadpētnieka lapa par vienas sādžas vēsturi neko nepārdod. Tautasdziesmu arhīvs, vārdnīca, putnu novērojumu datubāze: neviens uzņēmumu katalogs tos neuzskaitīs, jo tie nav uzņēmumi.
Un tieši tādus saitus ir visgrūtāk atrast.
Kā tas izskatās
Katram saitam katalogā ir:
- īss apraksts, par ko tas ir;
- kategorija un tagi, lai to varētu atrast, pārlūkojot;
- trīs nozīmītes: vai ir lietošanas noteikumi, privātuma politika un sīkdatņu paziņojums;
- robota ieteikums ar pamatojumu un cilvēka lēmums.
Uzņēmumi katalogā arī ir, ja tiem ir laba mājaslapa. Bet tie ir tur kā saiti, nevis kā firmas. Jautājums nav “ko viņi pārdod?”, bet “vai tur ir vērts aiziet?”.
Garā aste
Apmeklējuma topi rāda lielākos saitus, kurus visi jau zina. Mēs sākām tāpat: pirmajā kārtā katalogā nonāca populārākie .lv saiti, jo no kaut kurienes jāsāk. Bet mērķis ir otrs gals. Tūkstoši mazu saitu, katrs ar saviem dažiem simtiem lasītāju, kopā ir lielākā un dzīvākā Latvijas interneta daļa.
Lai tiem būtu kur iet, vispirms jābūt ceļam līdz tiem. To mēs taisām.
Zini kādu? Piesaki.
